1. Gadijuma izpete

Lielaka dala cilveku saka:

"Es ticu vienam Dievam, visu parejo redzesu pec savas naves," un turpina par to nedomat un nedzivo dzivi, kadu radija Kristus. Turklat vini nav gatavi tik peksni pamest zemes pasauli, ka paskaidrots saja raksta, kas tika parraidits ar plassazinas lidzeklu starpniecibu:

Dieva Gars: Saja gadijuma izpete es stastu par dveseli, kura ka cilveks ticeja Dievam, bet nedzivoja patiesi dievbijigu dzivi. Sis virietis, varda Martins, kopa ar vel cetriem draugiem tika panemts no sis pasaules negadijuma.

Pec tam, kad pieci cilveki cieta letala autoavarija, vini ieraudzija sev prieksa stavam divainu figuru, kas teica, ka vini ir mirusi. Vini negribeja ticet svesinieka vardiem, jo bija veseli un viniem bija dzivi kermeni.

Bet divaina butne teica:

"Redziet, jusu zemes kermenis ir iesprostots jusu automasina."

Tad vini saka domat, un viens jautaja:

"Vai ta tomer ir taisniba? Vai mes tiesam esam mirusi? Es nevaru tam noticet, jo mes esam dzivi!"

Ta katrs teica. Bet, kad vini ieraudzija savus mirusos kermenus, vini rupigak apsvera svesinieka vardus un tad jautaja sai butnei:

"Vai mes tagad esam nonakusi miruso valstiba?"

Butne atbildeja:

"Jus neesat miruso valstiba, bet gan Dieva valstiba." "Bet mes nomiram, ka tu saki," viens no viniem atbildeja, "tatad mes tomer esam miruso valstiba."

Un atkal divaina butne teica:

"Jus esat dzivo valstiba."

Vini vienkarsi vel nevareja saprast so vardu nozimi, bet vinu uzmaniba jau bija pieversta kaut kam citam. Tagad vini redzeja cilvekus tuvojamies negadijuma vietai un dzirdeja no viniem, ka vini visi ir mirusi.

Tagad pieci mirusie lenam saka saprast, ka vini patiesi ir mirusi apkartejiem.

"Vai mes patiesi esam cita pasaule?" vini sev jautaja. "Mes redzam cilvekus, bet viniem mes vairs neskietam eksistejam. Ko mums tagad darit? Vini mums saka, ka mes tagad esam dzivo valstiba, bet tur esam svesinieki."

Tad pieci mirusie pagriezas pret so divaino butni un jautaja, kas ar viniem notiks tagad, kad vini ir pilniga bezpalidziba, un kas par viniem parupesies.

Svesinieks atbildeja:

"Pagaidiet, kads par jums parupesies."

Patiesam nepagaja ilgs laiks, lidz pie viniem tuvojas piecas krasna izskata garigas butnes, katra rupejoties par vienu no siem aizgajejiem. Viena no butnem pagriezas ari pret Martinu, par kuru es runaju sakuma un par kuru es tagad velos runat ipasi.

"Tagad tu satiksi savus vecakus," teica skaista butne, "ari vini atrodas garigaja pasaule. Mes viniem nekavejoties pazinojam, ka tu esi tik negaiditi ienacis garigaja pasaule, un tad ari tava masa ieradisies seit, lai tevi sagaiditu."

Tad atgriezusais berns atbildeja:

"Es neatceros, ka man butu bijusi masa; man tadas nebija."

Bet engelis, kas par vinu rupejas, vinam iebilda:

"Ja, tev tiesam bija biologiska masa, bet vina nomira, kad vinai bija viens menesis." Varbut tagad atceresies, ka tava mate tev pastastija par so skaisto bernu."

Vins to patiesi atcerejas, un engelis turpinaja:

"Tava masa par tevi ipasi rupesies, un tavi vecaki apstiprinas, ka ta ir vina."

Vini palika vieta, kur pieci bija piedzivojusi savu nelaimi. Vismaz ta skita sim atgriezusajam delam, bet kada sajuta vinam teica, ka vini vairs neatrodas tiesa tuvuma, bet vins nevareja aprekinat attalumu; tas vinam skita tik divaini. Bet tad vina vecaki piegaja pie vina, sveicinaja un pauda parsteigumu, ka vins tik negaiditi atri iegajis garigaja pasaule. Tad vini ari pauda bazas, ka dieviska pasaule noteikti nebus pilniba apmierinata ar vina dzivi. Vini vinu bija audzinajusi religiski, bet vins nebija dzivojis ka dievbijigs cilveks. Kamer vecaki vel sarunajas ar savu bijuso biologisko delu, ieradas vina masa. Vinai bija briniskigs, engela izskats. Vecaki bija sajusma, ieraugot savu bijuso bernu.

Ari masa bija paspiedusi bralim roku un teikusi:

"Es esmu tava masa, kura nomira jauna. Visu savu audzinasanu esmu sanemusi debesu engelu vidu; "Man tika dota dieviska audzinasana."

Sis engeliskas butnes vecaki priecajas, dzirdot sos vardus. Kad viniem bija jaatsakas no savas mazas meitinas, vinu bedas bija lielas. Tapec vinu prieks tagad bija vel lielaks, jo si engeliska butne tagad bija kluvusi par vinas un vinu dela aizbildna engeli.

Citi pazinas bija ieradusies vinu sveicinat, un ari jaunpienacejam tas bija jadzird no viniem:

"Ja, tu tagad esi muziba, un dzive turpinas seit pec naves uz zemes. Redzi, mes visi dzivojam; tomer ne viena vieta. Musu stavoklis seit ir atskirigs. Si pasaule ir loti liela. Ikviens atrod taja savu vietu, dazreiz ipasi izveletu, krasnu dzivesvietu, dazreiz loti pieticigu, atkariba no nodzivotas dzives."

Sai atgriezusajai dveselei patiesi bija jabrinas, ka dzive patiesam turpinas pec naves, jo ka cilveks vini visu savu dzivi nebija par to daudz domajusi. Bet tagad Martins kluva nemierigs, peksni domajot par savu sievu un diviem berniem. Ko daris vina sieva, peksni palikusi viena ar berniem? Ka vina savilks galus kopa? Vinu mocija raizes. Bet vina vecaki nekavejoties apsolija vinu atbalstit, cik vien vares.

Bet vina biologiska masa, kas tagad bija kluvusi par engela butni, teica:

"Es par vinu rupesos, cik vien varesu."

Vina piebilda, ka jaunakais berns ir slims un vinam nepieciesama ne tikai laiciga, bet ari gariga aprupe, un ka vina nakotne par vinu ipasi rupesies, jo vinai ir iespeja dot bernam garigu speku, lai vins klutu vesels un stiprs. Atgriezoties, bralis isti nevareja saprast sos mierinosos vardus.

Bet, kad vecakiem atkal bija jaatvadas, vina masa turpinaja vinam skaidrot, sakot:

"Es busu tavs aizbildnis, un tagad es tevi pavadisu pie tiem augstajiem debesu gariem, kuriem jatiesa visi, kas atgriezas majas. Mes dosimies pie sadiem tiesnesiem engeliem, un es ipasi lugsu par tevi."

Pec siem vardiem bralis kluva nemierigs; vins pat nebija iedomajies, ka Dieva engeli varetu vinu tiesat. Nu, masa vinam daudz ko pastastija par vina dzivi. Vins ari pastastija par netaisnibam, ko vins bija pastradajis, ka ari par vina remdeno ticibu un daudzam citam lietam, kas nebija patikamas dieviskajai pasaulei un ar kuram vins bija sevi apgrutinajis.

Bralis atklaja, ka vina masa zina par vinu katru detalu, un parsteiguma jautaja:

"Ka tas ir iespejams, ka tu zini visas sis lietas?"

Vina atbildeja:

"Es vienmer esmu apmeklejusi savus gimenes loceklus un interesejusies par viniem. Reizem esmu gajusi pie viena un otra cilveka, stiprinajusi...